Iesākumā bija vārds

22 Jul

“Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Dievs bija Vārds.”
(Jāņa evaņģēlijs 1:1-18)

Pārdomas par pasaules radīšanu, cilvēka rašanos, esamību un sūtību ir likušas lauzīt galvu jau tūkstošiem gadu. Kas mēs esam? Kā šeit nokļuvām? Kādi ir mūsu uzdevumi un dzīves jēga?

Iesākumā bija vārds un vārds bija pie Dieva. Sākotnēji šķietami vienkāršais teikums ir reizē vienkārš un saprotams un reizē arī paradoksāls. Ja Dievu tulkojam kā tīru apziņu, tad saprotam, ka sākumā bija tīra, bezgalīga apziņa. Apziņa, kas sevi apzinājās un sāka radīšanas brīnumu, kura viens no posmiem esam arī mēs. Vēstures gaitā visas mūsu mātes un tēvi ir spējuši izdzīvot pietiekami ilgi, lai nodotu dievišķo dzirksti tālāk nākamajai paaudzei. Daudziem tas neizdevās, bet mums un visiem mūsu laikabiedriem ir bijusi tā privilēģija, piedzīvot esamības līksmi un reizē arī garīgās mokas, meklējot savu vietu pasaulē.

Arī hinduismā pasaules radīšana sākas ar vienu vienīgu vārdu – OM, kas reizē ir arī viens no Dieva vārdiem. Ņemot vērā, ka šī reliģja ir būtiski vecāka par kristietību, varētu pieņemt, ka kristīgo mācību veidotāji ir šīs zināšanas aizlienējuši. No otras puses, garīgās atklāsmes var rasties arī spontāni un pierādīt zināšanu pārņemšanu nav vienkārši. Lai kā arī nebūtu vārda nozīme cilvēka dzīvē nereti ir izšķiroši svarīga viņa dzīves ceļā.

Katram no mums ir savs, vecāku vai likumisko pārstāvju dots vārds. Atšķirībā no citām tautām, kas vārdam nepievērš īpašu uzmanību, mēs, latvieši, esam to padarījuši par svinamu dienu. Par godu vārda dienai mēs vēlam daudz laimes, organizējam svinības un sūtam vārda dienas pantiņus un apsveikumus.

Dažiem nelaimīgajiem, kam dots sevišķi rets vai mūsu ausīm nedzirdēts vārds kalendārā ir atvēlēta īpaša diena – 22. maijs. Tā ir diena, kad tiek svinēti svētki vārdiem, kas nav iekļauti kalendārā. Pēdējos gados latviešiem izkaisoties visos pasaules vējos un saprecoties ar svešzemniekiem šādu vārdu – bārenīšu svinēšana kļūst aizvien nozīmīgāka. Iespējams, jau pēc 20 – 30 gadiem populārākā diena vārda dienas svinēšanai būs tieši 22. maijs.

Ja jūs esat viens no tiem cilvēkiem, kuriem pašiem, bērniem vai radiem ir dots vārds, kas nav iekļauts latviešu vārdu kalendārā, viss vēl nav zaudēts. Valsts valodas centra Kalendārvārdu ekspertu komisija sanāk vismaz reizi trīs gados, lai izskatītu iesniegumus par jaunu vārdu iekļaušanu kalendārā. Vidēji dienā tiek nosūtīts viens iesniegums, līdz ar to var nākties vērtēt vairāku simtu vārdu iekļaušanas kalendārā lūgumus. Sanākšanas reizēs parasti tiek apstiprināti 10 – 20 vārdu iekļaušana kalendārā. Pirmais solis, lai iekļautu jaunu vārdu ir iniciatīvas izrādīšana un iesnieguma nosūtīšana.

Sākumā bija vārds un vārds bija pie Dieva un Dievs bija vārds. Arī mūsu dzīves ceļi šajā pasaulē lielā mērā ir atkarīgi no dotā vārda. Izvēlēsimies vārdus saviem bērniem un mazbērniem rūpīgi, lai viņu dzīves ceļš šai saulē būtu saules apspīdēts.