Cik godprātīgi mēs attiecamies pret saviem pienākumiem?

7 Dec

Latvijā šobrīd dzīvo nedaudz vairāk par 2 miljoniem iedzīvotāju, no kuriem vairāk kā 3/4 ir darbaspējīgā vecumā. Mēs strādājam darbā, mājās, sabiedriskā dzīvē (retāk), bet jautājums ir, cik bieži darbs tiek izdarīts par 100%. Izdarīt visu pēc labākās sirdsapziņas ir katra pienākums, bet vai tas vienmēr tiek darīts? Ja nodomi ir cēli, bet apstākļu sakritības dēļ rezultāts izpaliek, nevajadzētu bēdāties, jo motivācija ir bijusi tīra. Sliktāk ir tajās reizēs, kad jau sākotnēji tiek veidotas kādas shēmas vai plāni ar mērķi otru apkrāpt, nesniegt kvalitatīvu pakalpojumu.

Par to, ka ne visi ir apmierināti ar sasniegto rezultātu mēs varam uzzināt, lasot sūdzības internetā vai vietējā presē, dzirdēt pa radio vai tv. Cik liela daļa no tā ir negācijas un žurnālistu vēlme atrast nebūšanas, lai pārdotu vairāk avīzes un nopelnītu ar reklāmām? Varam pieļaut, ka šādu publikāciju skaits ir gana liels un arī čīkstētāji – cilvēki, kuriem nekad nekas nav labi ir gana daudz. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka negatīvas atsauksmes nerodas pašas par sevi. Tām bieži ir pamats. Nekvalitatīva prece, neatbilstošs pakalpojums, nesaprašana. Jā, tieši pēdējais apstāklis ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ netiek panākts abām pusēm pieņemams kompromiss. Pārdevējs, kas pieņem preci atpakaļ un nodod to garantijas remontā neko nezaudē, jo garantiju sedz ražotājs. Tas var būt nepatīkami, bet katram ražojumam ir zināma daļa brāķu, nepilnību, kas ir ierēķinātas preces cenā un ir visiem zināmas.

Izpratne par otra vēlmēm, vajadzībām, mērķiem, sapņiem vai ciešanām ne vienmēr ir iespējama. Mēs visi esam dažādi, taču tajā pašā laikā ir skaidrs, ka rezultāts būtu labāks, ja abas puses censtos iejusties otra ādā. Tas nav vienmēr vienkārši, bet ir izdarāms vismaz tādā apmērā, lai otra puse nejustos kā zaudētājs, kā piekrāptais. Iespējams, godprātīgāka izturēšanās mums varētu ļoti palīdzēt labāk uzturēt možu garu situācijās, kad apkārt viss brūk un jūk, kad ekonomika iet uz augšu, bet savos maciņos to reāli neizjūtam.

Ārzemēs ir izveidoti daudzi patērētāju forumi un mājas lapas, kur katrs var izteikt savu sāpi. Arī Latvijā tādi ir, bet daļa cilvēku sūdzēšanos pārceļ uz sociālajiem tīkliem – draugiem.lv vai biežāk facebook.com. Rezultātā par to uzzina daudzi, bet lielākā daļa par to arī uzreiz aizmirst. Apsūdzētais ne vienmēr to izlasa un rezultātā iznāk vien tāda tvaika nolaišana, kas īsti neko neatrisina. Labākais veids kā iegūt pozitīvu rezultātu ir runāt vienam ar otru, bet ja tas nelīdz iet pie karaļa. Mūsdienās karalis ir valsts iestādes, kas izpilda savu pienākumu un lemj tiesu par labu vienai vai otrai pusei. Ja Jūsu sūdzība ir pamatota, pozitīvs rezultāts neizpaliks. Pietiek sūdzēties internetā, ir laiks rīkoties reālā dzīvē.